INDIA... hm... hm...
Ceturtdiena, 17:30, 30.decembris
Pēc piespiedu palikšanas Bangalorē vienojāmies, ka jāturpina ceļš.
Tā kā mūsu plāns ir doties uz Keralas dienvidiem, taču vilciena biļetes ir jārezervē labu laiku uz priekšu, jo decembra beigās ļoti daudzi ceļo Indijā, tad nolēmām braukt uz Chennai (Čenai) - Indijas austrumu piekrasti. Čennai ir lielāka par Bangalori, te dzīvo 6,6 miljoni beduīnu. Jāsaka, ka man diemžēl pret indiešu tautu nav radusies ne līdzjūtība, ne man viņi šķiet svēti un apgaroti, patiesībā, tāda tupa tauta, kura nedomā un nevēlas strādāt. Protams, par visiem to nevr teikt, ir tādi, kas raujas kā darba zirgi un gadiem mācās, lai mainītu savu likteni, taču kopīgā tautas iezīme ir izbraukt uz citu rēķina vai arī palūgt kādam, lai iedod, nevis strādāt. Tā netīrība ir vājprātīga, Kaspars nebeidz brīnīties par indiešu spēju tā piemēslot vidi, kurā pašiem jādzīvo. Ja reiz Indija ir tik pārapdzīvota, tad pietiktu ar vienu dienu, lai aizvāktu drazu kaudzes no ielām, tomēr izskatās, ka vietējiem šāda doma pat ne tuvu nav bijusi viņu prātiem.
Tā kā mūsu plāns ir doties uz Keralas dienvidiem, taču vilciena biļetes ir jārezervē labu laiku uz priekšu, jo decembra beigās ļoti daudzi ceļo Indijā, tad nolēmām braukt uz Chennai (Čenai) - Indijas austrumu piekrasti. Čennai ir lielāka par Bangalori, te dzīvo 6,6 miljoni beduīnu. Jāsaka, ka man diemžēl pret indiešu tautu nav radusies ne līdzjūtība, ne man viņi šķiet svēti un apgaroti, patiesībā, tāda tupa tauta, kura nedomā un nevēlas strādāt. Protams, par visiem to nevr teikt, ir tādi, kas raujas kā darba zirgi un gadiem mācās, lai mainītu savu likteni, taču kopīgā tautas iezīme ir izbraukt uz citu rēķina vai arī palūgt kādam, lai iedod, nevis strādāt. Tā netīrība ir vājprātīga, Kaspars nebeidz brīnīties par indiešu spēju tā piemēslot vidi, kurā pašiem jādzīvo. Ja reiz Indija ir tik pārapdzīvota, tad pietiktu ar vienu dienu, lai aizvāktu drazu kaudzes no ielām, tomēr izskatās, ka vietējiem šāda doma pat ne tuvu nav bijusi viņu prātiem.
Chennai ir netīrākā vieta, kur jebkad savā dzīvē esmu bijusi, pat Delhi tāda nelikās. Ja man jāraksturo Thamil Nadu štata galvaspilsēta, tad to vislabāk var atpazīt pēc smakas. Iedomājieties sastāvējuša urīna, zivju un vēl kaut kā puvuša aromāta buķeti ieplūstam nāsīs un lēni, bet mērķtiecīgi, pārņemot plaušas, elpojiet dziļi un izbaudiet katru mirkli. Lūk, viena no Incredible India neskaitāmajām šķautnēm. Beidzot tā ož, ka nevaru izturēt!
Pilsētas vilciena stacijas viņi sabūvējuši nenormāli lielas, taču cilvēki daudz vairāk pārvietojas ar autobusiem, tāpēc tās izskatās kā pamesti angāri. Sajūta it kā tikko pēc atomkara, stacijā vien daži zombiji un mēs esam devušies misijā glābt pasauli.
Apmēram tādas Holivudas cienīgas ainas maļas galvā, gaidot vilcienu. Taču brauciens grezns – vējš pa vienām durvīm iekšā, pa otrām ārā, dabiskā ventilācijas iekārta, kas liek sajust patīkamu vēsumu nepārtrauktajā sutoņā. Kā pēkšņa atklāsme nāk nojausma par filmu klātbūtni – te viņas ir, „Graustu miljonārā” redzētās būdas, veselas būdu plantācijas, viena pie otras, šķības, greizas un pārapdzīvotas – prusaku ieleja.
Apmēram tādas Holivudas cienīgas ainas maļas galvā, gaidot vilcienu. Taču brauciens grezns – vējš pa vienām durvīm iekšā, pa otrām ārā, dabiskā ventilācijas iekārta, kas liek sajust patīkamu vēsumu nepārtrauktajā sutoņā. Kā pēkšņa atklāsme nāk nojausma par filmu klātbūtni – te viņas ir, „Graustu miljonārā” redzētās būdas, veselas būdu plantācijas, viena pie otras, šķības, greizas un pārapdzīvotas – prusaku ieleja.
Pēdējā diena Bangalorē man patika. Meklējot "mieru" no uzmācīgajiem "which country" pūļiem, devāmies atkal uz MG road.
Atļāvāmies uzšikot un paēst pusdienas "Pizza Hut", šis prieks mums maksāja gandrīz 600Rs, taču viss tīrs, garšīgi un viesmīļi spēj atcerēties pasūtījumu. Visbiežāk indiešu ēstuvēs palūdzot, piemēram, tēju un poori baji (puri badži), tēju aizmirst atnest, jo tas vienam indieša prātam ir par daudz. Draugi, pirms devos ceļā, izteica bažas, ka es Indijā varētu tik ļoti iedzīvoties, lai šeit paliktu uz ilgu laiku. Varu jūs un arī sevi nomierināt - man patīk ceļot, es noteikti kādreiz atgriezīšos Indijā, lai iepazītu tās ziemeļus, labprāt pabūtu arī pārējās Āzijas valstīs, taču, ja man jāizvēlas sava dzīves vieta, tad tā viennozīmīgi ir Eiropa. Jā, Eiropa, ar visu savu snobismu un pareizību, ar bezjēdzīgajiem likumiem un stereotipiem, iedomību un materiālistisko pasaules skatījumu. Es šajā dzīvē esmu atdevusies šiem platuma grādiem un nedomāju no tiem novērsties.
Atļāvāmies uzšikot un paēst pusdienas "Pizza Hut", šis prieks mums maksāja gandrīz 600Rs, taču viss tīrs, garšīgi un viesmīļi spēj atcerēties pasūtījumu. Visbiežāk indiešu ēstuvēs palūdzot, piemēram, tēju un poori baji (puri badži), tēju aizmirst atnest, jo tas vienam indieša prātam ir par daudz. Draugi, pirms devos ceļā, izteica bažas, ka es Indijā varētu tik ļoti iedzīvoties, lai šeit paliktu uz ilgu laiku. Varu jūs un arī sevi nomierināt - man patīk ceļot, es noteikti kādreiz atgriezīšos Indijā, lai iepazītu tās ziemeļus, labprāt pabūtu arī pārējās Āzijas valstīs, taču, ja man jāizvēlas sava dzīves vieta, tad tā viennozīmīgi ir Eiropa. Jā, Eiropa, ar visu savu snobismu un pareizību, ar bezjēdzīgajiem likumiem un stereotipiem, iedomību un materiālistisko pasaules skatījumu. Es šajā dzīvē esmu atdevusies šiem platuma grādiem un nedomāju no tiem novērsties.
Tātad, Bangalore - vakar tur pavadījām vienu no interesantākajiem vakariem, jo pirms kāpšanas kārtējā nakts autobusā ieturējām vēlu maltīti kopā ar indiešu puisi vārdā Ramkumar. Tas ir viens no IT jaunekļiem, kas mitinājās mums kaimiņu istabā OM pludmalē. Sarunas ar vietējiem ir labākais veids kā iepazīt citu kultūru, uzzināt viņu paražas un izprast domāšanas veidu. Līdz šim braucienam es Indiju biju uzcēlusi augstā tronī, domādama, ka šeit notiek brīnumi un piepildās vēlēšanās. Nē, es neesmu vīlusies, šeit tas viss tiešām ir, tikai manam uzburtajam iedomu tēlam ir parādījusies reāla seja. Nolietotas ielas meitas nacionālajos tērpos, transvestīti zelta rotās un sari līdz zemei, mirstoši cilvēki ielu malās, ubagotāji, taču tik un tā mani nekas no tā visa nepārsteidz un neliek šausmināties. Pat tas, ka viņi sola vienu, bet tu saņem pavisam kaut ko citu. Pagājušās nakts braucienam autobusā vajadzēja būt ērtam, jo iegādājāmies biļetes otrā stāva divvietīgā guļamnodalījumā, taču nekā, nācās braukt katram ierūmējoties šaurā lāviņā, kas šoreiz šķita vēl mazāka. Tagad jūtos kā izrullēta ar ceļa rulli. Un kam tu sūdzēsies? Nevienam, tas vienkārši jālaiž pāri lieki neiedziļinoties. Arī tie putekļi, kas pēc pavadītas dienas Chennai ir ieēdušies ādā un tas, ka jauno gadu sagaidīsim viesnīcas istabiņā. Nesacepšanās joprojām ir aktuālākais uzdevums ikdienas notikumu plānā un ne tikai Indijā, arī mājās. Par nesacepšanos, draugi, par to paceliet glāzes vecgada vakarā un laimīgu to, kas atnāks!
Ziņas
Laimīgu Jauno Gadu ari Jums!!!! katru dienu lasu tavu blogu, ļoti aizraujoši ! Turās! ;) Patrīcija
AtbildētDzēstNu turaties!! Un laimīgu Jauno gadu:)
AtbildētDzēstPilnīgi ticami piedzīvojumi:) Apbrīnoju, ka esat aizkratījušies tik tālu. Mums pietika ar 2 punktiem mūsu ceļojumā, lai saprastu, ka pārbraucieni ir elle zemes virsū.
Turaties un lai jums jauks piedzīvojumiem bagāts turpmākais ceļojums!
Sandija