WELCOME TO MY WORLD!

Šorīt „čivinātāju” interneta mājvietā izlasīju kādas meitenes piezīmes – „Es baidos no cilvēkiem, kuri neceļo” , klusi nopriecājos, ka drīkstu sevi izslēgt no aizdomās turamo loka, jo pirms nedēļas atgriezos no Romas. ROMA! Draugi, kuri redzējuši Romu diezgan skeptiski grozīja galvu, zinot mūsu fikso plānu, jo pāris dienas sparīgi pulsējošas vēstures metropolē ir vairāk nekā par maz, lai neteiktu, ka tas vispār nav nekas. Un tomēr biļetes jau bija nopirktas divus mēnešus pirmsRead More0 Comments

Pirmdiena, 14.marts bilde no http://www.dziedava.lv/ Esmu mājās jau 2 nedēļas, tas ir official. Atgriešanās ir bijusi daudz vieglāka nekā es atļāvos ticēt, varbūt tāpēc, ka Indija man aiztaupīja kultūršoka piedzīvojumu un mājas man izrādās nozīmīgākas nekā man jebkad ir šķitis. Lai gan vienmēr par savām mājām esmu saukusi cilvēkus, nevis dzīvokli Nr.12A adresē VisskaistākāielaRīgā 34A, labprāt drebinādamās izsoļoju cauri savam Klusajam centram, brokastīm nopirku kausēto Dzintariņu piemājas veikalā, kur vairs nedzīvoju un parunājos arRead More0 Comments

Ceturtdiena, 17:00, 24.februāris Esam Mumbajas lidostā visaplamākās sistēmas sagūstīti un mēģinām novilcināt laiku līdz lidojumam uz Deli, kas ir 20:20 pēc vietējā laika. Kas ar jums ļautiņi ir? Vai tiešām jūs esat dumjākā pasaules tauta? Daudzi gānās, ka latvieši nav diez cik apveltīti ar saprātīgu domu gājienu, taču indieši pārspēj visus, pat mūsu skaudība līdzās nestāv. Mumbajā ieradāmies šorīt agri no rīta un pirmo reizi ceļojuma vēsturē izmantojām iespēju „aizbraukt garām savai pieturai”, kasRead More2 Comments

Svētdiena, 19:00, 13.februāris Amēlija pamodās agri un lai ļautu Kasparam izgulēties, pēdējās dienas viņš cīnās ar vēdera kaiti, saģērbāmies siltāk, paņēmām līdzi segu, jo rīti Goa mēdz būt dzestri, es savu lasāmvielu un gājām uz pludmali sagaidīt sauli. Kamēr Amis rotaļājās smiltīs, zīmēdama dažādus rakstus, pieķēru sevi pie domas, ka joprojām neprotu novērtēt tagadnes laika burvību. Pēkšņi mani pārņēma ilgas pēc iespējas sēdēt agrā rīta stundā tropu pludmalē un lasīt savam sirdspriekam. Interesanti, koRead More0 Comments

Trešdiena, 07:50, 9.februāris Mana pūces būtība Indijā ir pārtapusi cīrulī, nekad necerēju, ka kaut kas tāds varētu notikt, jo man vienmēr ir ļoti paticis pagulēt, varēju sutināties līdz 12:00 dienā bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, taču nu vairs nē. Mosties līdz ar sauli ir tik pat patīkami kā mieloties ar sirdsmīļotā cilvēka gatavotajām brokastīm gultā. Gaiss smaržo pavisam savādāk, prāts uztver daudz skaidrākus informācijas viļņus un diena no saullēkta līdz saulrietam ir piepildīta ar pilnvērtīgiemRead More1 Comments

Svētdiena, 21:30, 6.februāris Kad Amēlija jutās daudz labāk un arī Kaspars bija vesels devāmies atkal ceļā. Pēdējās nedēļas laikā esam paspējuši būt Kumily – Kardamona kalnos, tējas un garšvielu plantācijās, Ernakulam – Fort Kochi izjutuši portugāļu, holandiešu un ebreju klātbūtni senās ieliņās un jau otrā diena ir aizvadīta Mysore (Maisūre), kas ir viena no skaistākajām Karnatakas štata pilsētām. Savukārt šodien viesojāmies pirmajā tibetiešu kolonijā Indijā – Bylakuppe (Bailakupe). Rīt uzzināsim, ko nozīmē nakts pārbrauciensRead More0 Comments